2025. gads – vai stāvam dabas pārmaiņu priekšā? Laiks gatavoties iespējamām anomālijām

Zinātnieki brīdina – 2025. gadā cilvēci varētu sagaidīt nopietnas dabas parādību novirzes, kas potenciāli spētu ietekmēt arī Zemes vizuālo ainavu.

Daži pētnieki pat norāda uz iespējamību, ka nākotnē ziema var pilnībā izzust. Klimatologi Leonards Ohenhens un Manušers Širazi prognozē, ka pasaule tuvākajos gados saskarsies ar ekstremālu karstumu un strauji kūstošiem ledājiem. Šie procesi var novest pie postošiem plūdiem vairākās Amerikas Savienoto Valstu pilsētās, kā arī Himalaju reģionā, tostarp Ķīnā un Nepālā.

Savukārt klimatologs Nikolajs Terešonoks komentē, vai šīm prognozēm būtu jāizraisa satraukums un vai cilvēcei būtu jāsāk gatavoties nopietniem dabas pārbaudījumiem.

Globālā sasilšana – cilvēka darbības sekas. Terešonoks skaidro, ka situācija nav tik dramatiska, kā dažkārt tiek pasniegta. Viņš norāda, ka Saules aktivitātes maksimums, kas notiek ik pēc 11 gadiem, jau ir noslēdzies. Lai arī Saules aktivitāte zināmā mērā ietekmē Zemes virsmas temperatūru, siltuma pieaugumu galvenokārt izraisa cilvēka darbības rezultātā pastiprinātā globālā sasilšana. Atmosfēra un okeāni patiešām uzsilst, kas veicina ledāju kušanu.

Tas ir saistīts ar siltumnīcas efektu – Zeme izstaro garo viļņu starojumu, taču šis starojums nevar pamest atmosfēru un atgriežas atpakaļ, padarot vidi siltāku, līdzīgi kā siltumnīcā. Tomēr, pēc Terešonoka teiktā, pašlaik ledāju kušanas ātrums nav pietiekami straujš, lai 2025. gadā izraisītu plaša mēroga plūdus. Iespējams, nākamās desmitgades laikā ūdens līmenis okeānos un jūrās paaugstināsies par vairākiem desmitiem centimetru, taču tuvākajā laikā globāla applūšana nav gaidāma.

Paaugstināta temperatūra un citas klimatiskās novirzes. Terešonoks piebilst, ka vidējā gaisa temperatūra pasaulē turpina pieaugt ar arvien lielāku intensitāti. Piemēram, iepriekšējā gada rudens daudzviet bija neparasti silts, pat karsts, un ar minimālu nokrišņu daudzumu – šis fenomens skaidrojams ar ilgstoša anticiklona ietekmi. Šāda veida laikapstākļi kļūs aizvien biežāki ne tikai rudenī, bet arī pavasaros un vasarās, kas liecina par notiekošām klimatiskām pārmaiņām sasilšanas virzienā. Šie procesi arī palielinās nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu biežumu.**

Plūdi kā klimata pārmaiņu sekas. Pieaugošais plūdu risks pasaulē ir saistīts ar tā sauktajiem bloķējošajiem anticikloniem – tie ir stagnējoši atmosfēras stāvokļi, ko izraisa samazināta kontrasta starp ziemeļu un dienvidu platuma grādiem. Šādas meteoroloģiskās parādības kļūst arvien noturīgākas un regulārākas.

Lasi vēl: Latviešu astrologs prognozē, ka valsts var nākties saskarties ar izaicinošiem apstākļiem, kas saistīti ar laikapstākļiem

Kā piemēru Terešonoks min Melnās jūras piekrasti, kas šogad atradusies anticiklona perifērijā, izraisot spēcīgas lietusgāzes vairākās dienvidu pilsētās. Viņš prognozē, ka šāda veida nokrišņi un arī viesuļvētras kļūs biežākas, lai gan vēl ne īpaši dramatiskā līmenī. Taču, pēc viņa domām, cilvēcei tomēr būtu jāsāk gatavoties sarežģītākiem un nestabilākiem klimatiskajiem apstākļiem, jo šādas anomālijas turpinās atkārtoties un var kļūt par ikdienas sastāvdaļu nākotnē.